Sveicam Dievsētā!

Facebook logo You Tube logo Flickr logo

DIEVSĒTAS 2018. gada kalendārs

Lai pieteiktos uz kādu Dievsētas pasākumu, lūdzu rakstiet dievseta@gmail.com.

Lieldienas 2010.g.

Posted on: March 25th, 2010 by Dievsetnieks No Comments

Pavasara iezīmes šogad Dievsētā parādījās agrāk kā citus gadus. Pūpoli sprāgtin sprāga ārā no brūnām cepurītēm. Saule spīdēja un sildīja cik tik spēja un šogad arī vizuļot vizuļoja. Pat ceļa taka caur mežu uz Dievsētu bija neparasti gluda, kur citu gadu braucamos ratus dragājām caur ledu, sniegu, atkusni un dziļām vagām.

Tūlīt kā iekārtojāmies un sakārtojāmies, metāmies pie olu krāsošanas. Viss sagādāts: vairāki maisi sīpolu mizu, gan sarkanu, gan brūnu; pētersīļu lapas un zemeņu micītes izdaiļošanai; gumijas bantītes, diegi, tīkliņi nostiprināšanai.Tad olu vārīšana – vairākas tradicionālās sīpolu mizās, citas biešu ripās, un tad vēl zilās kāpostu lapās. Virtuvē smaržoja etiķis, un skanēja smieklu kņada. Ak, jā! Tomēr vajadzēja uzgriezt uguni zem katliem!

Sanesām pūpolu zarus istabā un vienu otru ļautiņu, kuru varēju noķert, paspēju nopērt, lai ir “apaļš kā pūpols, vesels kā ābols.” Bet neviens negrib vairs būt apaļš, tikai vesels!

Jānis un Raimonds uzkāpj kalnā pārbaudīt šūpoles. Sievas grozās pa istabu un virtuvi, arī gana mazo Zaigu. Ilze vāra putraimu putru un šķovē svaigos kāpostus. Apspriežam un rēķinam cikos no rīta jāceļas, lai strautā mazgātu muti, un laikus tiktu atpakaļ uz Dievsētas kalnu sagaidīt saules lēktu. Būtu jāiet agri gulēt, bet tik patīkami nīkt un dzīvoties.

Knapi acis aizveras, kad Ričs jau šķindina katlu vākus – “Augšā, augšā, visiem jāceļas!” Paķer dvieli, paķer kabatas lampiņu, braucam karavānā uz Bērziņu strautu. Šogad nav jācērt āliņģis, udens mierīgi plūst, bet auksts gan! Katrā ziņā zem salšanas temperatūras, tā, ka nosvilina seju, un reimatisms pirkstos ilgi sāp.

Nu, raiti atpakaļ uz Dievsētu sagaidīt saules lēktu. Un sagaidām arī, gan dziedot, gan klusējot, saņemam šo daiļumu, šo dāvanu.

Protams, visi jāizšūpo, “ielīgoja, iešūpoja, kas iekāpa šūpolēs.” Un katru kārtīgi apdzied. Tad vēl kaulēšanās, olu cīkstīšanās, kari. Katrs aizstāv savu olu, līdz tomēr katram sanāk sadauzīta, lai var mierīgi ar godu to apēst.

Kas nu visu var izstāstīt? Lai paliek citai reizei. Tikai vēl jāpiemetina, ka smaidīdami vien, kā jau pavasarī pienākas, smaidīdami vien, aizbraucām mājās.

Leave a Reply

©2018 Dievseta