Un gaismu mums jāpastāv."
-Ārija Elksne
DIEVSĒTAS 2011 gada kalendārs
sveču (februāŗa) mēn. 12./13. d.
sērsnu (marta) mēn. 20. d.
lapu (maija) mēn. 14./15. d.
ziedu (jūnija) mēn. 18./19. d.
silu (septembŗa) mēn. 3./4./5. d.
veļu (oktobŗa) mēn. 8./9. d.
sala (novembŗa) mēn. 12./13. d.
(Dievsētā)
vilku (decembŗa) mēn. 29./30./31.d.
Ziemassvētki 2011:
Ai,bagāti Ziemassvētki,lejiņā nogājuši!
Tekam, veci, tekam, jauni,
Velkam svētkus kalniņā.
Vilku mēnesis jau gandrīz pusē, drīz jādodas uz Dievsētu bluķi vilkt…
Šogad Ziemas Saulgriežus svinēsim vēlāk kā parasti, bet kā īsti senlatvieši- ne tikai vienu vakaru, bet divus, ja ne pat trīs!
Svinības iesāksies Dievsētā piektdien, 30. decembra vakarā.
Ieradīsimies jau laikus, lai izpušķotu Skandavu, uzceltu ugunskuru, atrastu mežā bluķi un sagatavotu svētku mielastu. Vakarā, kad viss sagatavots, pulcēsimies pie ugunskura, vilksim bluķi, dziedāsim, ēdīsim, dejosim, zīlēsim nākotni…
Bluķa māte bluķi vēla
Pašā bluķa vakarā.
Lai vēl bluķi trīsi reizi,
Nenāks mošķi caur sienmāli.
Tie, kas vēlēsies sagaidīt Jauno gadu savās pilsētās, dosies sestdien atpakaļ uz mājām, bet palicēji un klāt-pienākušie-piebraukušie turpinās svinēšanu. Un, ja vēl būs spēks, svinēšana turpināsies arī svētdien.
Mēs tak nevaram palikt kaunā mūsu senčiem!
Ai, bagāti Ziemassvētki,
Pastaliņu pūdētāji:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Uz tikšanos Dievsetā!
Lai pieteiktos vai ar jautājumiem rakstiet šeit.
Dievaines 2011:
Cep, māmiņa, baltu maizi,
Vadi mani smilktainē,
Ko mielošu veļa bērnus,
Veļa vārtu vērejiņus.
Siltas dienas, vēsas garas naktis nozīmē, ka rudens jau līdz pusei. Šur un tur jau redzamas rudens košās krāsas, raža lielākoties jau ievākta. Ir atkal pienācis dabas atpūtas laiks; un pašiem pārdomu un atceres laiks. Veļu, vai dievaiņu laiks.
Šogad aicināsim veļus ciemoties sestdien, veļu mēneša (oktobra) 8. dienā, Dievsētā.
Gaidīsim viesus jau pa dienu. Vakarā apmēram plkst. 6os pulcēsimies Skandavā lai uzsāktu vakaru.
Aicinu katram paņemt līdzi kādas svecītes, lai tās aizdedzinot var pieminēt un aicināt savus tuviniekus no veļu valsts pie mums.
Un kā jau sestdienā, pēc pirtiņas, ja katrs uzvilktu baltu vai gaišu kreklu, paši jutīsimies labāk.
Lai pieteiktos vai ar jautājumiem rakstiet šeit.
Apjumības 2011:
Bēdz, Jumīti, bēdz, Jumīti, Nu nāk tavi ķērājiņi: Nu nāk pati saiminiece Jumi ņemt tīrumā.
Svinēsim Apjumības Dievsētā silu (septembra) mēneša 3.un 4.dienā!
Sestdienas pēcpusdienā (ap 5iem) noķersim mūsu radošo Jumi ar ikgadējās izstādes atklāšanu. Visi mīļi aicināti atvest šā gada ražojumus ar ko padalīties, palepoties, mudināt citus uz radošiem meklējumiem. Mēs visi esam ko izveidojuši, uzadījuši, uzsuvuši, uzrakstījuši, izaudzējuši, izcepuši, nofotogrāfējuši…..
Visu dienu Jumi dzinu pār lieliem tīrumiem. Tur sadzinu, tur saņēmu pie lielā akmentiņ, Pie lielā akmentiņa tīrumiņa vidiņā. T.dz.
Pēc izstādes atklāšanas būs vakariņas un vakarēšana pie ugunskura. Svētdien pēc brokastīm pulcēsimies Rāmavā uz Apjumību Daudzinājumu.
Svētī, Dievs, to vietiņu, kur ēdām, kur dzērām; Audzē, Dievs, div' vārpiņas viena salma galiņā! T.dz.
Lai pieteiktos vai ar jautājumiem rakstiet šeit.
Jaņi 2011:
Šurp, Jāņa bērni, dziedāsim tīrumā!
Dziedāsim skaņi līdz vēlam vakaram!
Dziedāsim līdz vēlam vakaram, līdz pašam rītam,
svinēsim Jāņus Dievsētā ziedu (jūnija) mēneša 18. un 19. dienā
Dziedāsim, dziedāsim! Dziedāsim ierodoties Dievsētā, dziedāsim puķes lasot, dziedāsim vainagus pinot, pusdienas gatavojot, pūdeli ceļot, sētu pušķojot. Sabrauksim sestdien pa dienu, lai šos sagatavošanās darbiņus kopīgi veiktu.
Ap plkst. 19iem sāksim aplīgot sētu,daudzināsim Jāņus, iesim rotaļās, ēdīsim sieru, dzersim alu, dziedāsim un dancosim. Dziedādami iesim uz Jāņu pļavu, kur sagaidīsim mijkrēsli, iededzot ugunskuru un pūdeli.
Visu gadu dziesmas krāju sudrabiņa vācelē.
Pašā Jāņa vakarā izbārstīju pagalmā.
Braucot uz Dievsētu klausieties un dziediet līdzi Jāņu dziesmām ierakstā “Gadskārtu dziesmas. Dievsētas ļaudis”, lai iesildītu balsis.
Gultu skaits Dievsētā ir ierobežots, tātad noteikti piesakies uz naktsmājām (ņem līdzi gultas veļu/guļammaisu). Vai arī, ņem līdzi telti (bet noteikti piesakies).
Maksa: pieaugušiem $25 (tas ieskaita pārgulēšanu, vakara uzkodas, alu, brokastis); bērniem bez maksas.
Lai pieteiktos vai ar jautājumiem rakstiet šeit.
Ziņas un fakti: Piemarei 35!
LIELDIENAS
Ej, projām, ledutiņu, lai zālīte zāļojās!
Lai gan sniegs un aukstums vel spītīgi turas, priecāsimies, ka dienas tūlīt būs gaŗākas par naktīm! Svinēsim Lielo dienu svētdienas rītā, sērsnu (marta) mēneša 20. dienā Mineapolē (NE DIEVSĒTĀ).
Agri lēca saulīte Lieldienas rītiņu, vēl jo agri māminas meitiņas cēla.
Meitiņas cēla galviņu sukāt, matiņus pīt, putniņus dzīt.
Tie, kas vēlas būt veselīgi un modri visu gadu, sanāksim īsi pirms saullēkta (plkst. 6:45) pie Erdmaņu-Ostmaņu mājām, lai kopā aizbrauktu pie tuvākā strautiņa “Hansen” parkā, kur nomazgāsim mutes un sejas. Varēsim padzīt putnus tur, kā arī pēc tam mājas pagalmā.
Kas to Lieldienu iešūpoja, tam aug liniņi, tam kaņupītes.
Agrie braucēji varēs pamieloties ar Lieldienu olām un sagaidīt un uzmundrināt pārējos miegainos atbraucējus ar pūpolu pērienu! Varēsim visi izšūpoties pagalma šūpolēs, olas ripināt, davināt, un sist.
Ņemiet līdzi savas raibās olas, apaļos plāceņus vai kādu citu apaļu vai baltu ēdienu. Uz vietas bus siers, maize, un ko padzerties. Liekas, ka vēl būs jāiet pa sniegu līdz strautiņam un šūpolēm. Lūdzu paņemiet līdzi piemērotus apavus!
Lai pieteiktos vai ar jautājumiem rakstiet šeit.
Ziņas un fakti:Tālos ciemos braukt aicina Meteņu dainas, lai svētību veicinātu saimes darbam. Šodien šai domai sekosim ar tuvības saišu siešanu radu un draugu starpā, ciemos braucot. Domās un darbos vienosim latvju tautas saimi. Kopsim prieka un saderības tikumus!
Ē, Metenīti! Ē, Metenīti!
Tilti rīb, važi skan, Metens brauca pār kalniņu,
Metens brauca pār kalniņu, saules groži rociņā.
Brauksim uz Dievsētu palīdzēt Metenim atvērt vārtus pavasarim! Sabrauksim Dievsētā sestdien, sveču (feb.) mēneša 12. dienā veikt šo lielo uzdevumu, atvest pavasari mūsu pasaulē.
Lai ziemelis kniebj, ziemelis salst, ziemelis purina sniega spilvenus. Brauksim ar ragaviņām, ar slēpēm, ar platām pītām sniega kurpēm, siltām villainēm, gariem zābakiem, veicināt ražu un auglību, lai viss izdodas.
Viza, viza kamaniņas, Metenīša vakarā. . .
Vakarā ķersimies pie Meteņa svinēšanas – ēdīsim, dzersim, dziedāsim, dancosim, priecāsimies, parunāsimies un dziedāsim atkal.
Krausim malku vezumā, vedīsim Metenim.
Lai sakūra lielu guni, lai sasilda pasaulīti.
Ņemam līdzi kādu dziesmu, stāstu, spēli, draugu. Ak jā, un cienastu arī: zirņu piku, speķa rausi, saldu/sāļu plātsmaizi.
Lai pieteiktos vai ar jautājumiem rakstiet šeit.
Ziņas un fakti: Krišjānim Baronam 175
ZIEMASSVĒTKI 2010:
UZMANĪBU!!! Datuma maiņa!
Atzīmēsim Ziemas saulgriežus Dievsētā vilku (decembŗa) mēn. 18./19. dienā.
Sabrauksim jau piektdienas vakarā vai sestdien agrāk pa dienu, lai varētu telpas un sētu sagatavot lielajiem ziemas svētkiem.
Bluķa māte bluķi vilka
Pašā bluķa vakarā,
Ja vilks bluķi trīs reizītes,
Nenāks mošķi šai zemē.
Mēs vilksim bluķi trīs reizes ap Dievsētu, pēc tam to ar visiem mošķiem sadedzināsim ugunskurā. Kaut būtu daudz sniega – tad vieglāk bluķi pavilkt, bet Dievsētā ir arī lielisks ragaviņu kalns.
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurītis.
Būs pilns svētku galds ar sātīgiem ēdieniem. Pēc mielasta sestdienas vakarā rotaļas, spēles, dāvanas bērniem, nākotnes zīlēšana, laimes liešana, budeļi.
Gribi piedalīties? Raksti šeit.
MĀRTIŅI 2010:
Aicinām uz jautru Mārtiņvakaru Dievsētā
sala (novembra) mēneša 13. dienā.
Priecīgs sestdienas vakars ar rotaļām, dziesmām un ķekatām.
Svētdienas rītā „Brīdis Kr. Barona 175 gadiem”.
Tuvākai informācijai rakstīt šeit.
Ziņas un fakti: Latvieša stāja svešumā (rakstīts 1947.g.): „Es nāku no sava pirmavota un nekur un nekad nedrīkstu aizmirst, ka esmu latvietis – savu senču gara glabātājs, savas valodas kopējs un tautas goda sargātājs. . .”
VEĻU VAKARS 2010:
Balta sēd veļu māte
Baltābola kalniņāji.
Pilna roka baltu puķu,
Klēpei balta villainīte.
Rudens klāt, veļu laiks atkal nāk.
Klāsim kopīgu veļu galdu Dievsētā, Veļu mēneša 9. dienā. Visi mīļi aicināti jau ierasties piektdienas vakarā, lai varam sestdien jau no paša rīta piestrādāt pie Dievsētas akāciju sakopšanas un Skandavas izdaiļošanas veļu vakaram.
Ņemiet līdzi svečturus un sveces, lai varam tās gaiši iedegt mūsu veļu viesus sagaidot, vakaru pavadīsim kopīgi ar pārdomām un dziesmām. Par nakstsmājām un piedalīšanos rakstiet šeit.
Ziņas un fakti: Lai latvju tauta dzīvotu, ir vajadzīga dainu/latvietības mācība latviešu skolās.
APJUMĪBAS 2010:
Negribas ticēt, bet rudens jau gatavojas klauvēt pie durvīm. Laiks ir arī mums atskatīties uz šogad paveikto.
Pulcēsimies Apjumībām Dievsētā
silu (septembra) mēneša 4.,5.un 6. dienā.
Jumīts piešus kaldināja
Tīrumā uz akmeņa,
Ka varēja stalši braukt
No rijiņas klētiņā.
Sestdienas pēcpusdienā ap 5-iem atklāsim jau mūsu gadskārtējo izstādi.
Visi, visi mīļi aicināti piedalīties izstādē ar saviem darbiņiem:
ir interesanti redzēt, ko tik esam saražojuši: adījuši, izšuvuši, fotogrāfējuši, gleznojuši, rakstījuši, pinuši, kaluši, urbuši, griezuši, cepuši, būvējuši …
Pēc izstādes atklāšanas būs vakariņas un vakarēšana pie ugunskura.
Svētdien pēc brokastīm pulcēsimies Rāmavā uz Daudzinājumu.
Svētdienas pēcpusdienā un pirmdien- talka. Dievsētā ir tik daudz darāmā! Galvenais darbs būs krāsošana. Ņemiet līdzi darba drēbes un – ja ir- darba rīkus.
Ko daram, pieci brāļi,
Šādu garu vasariņu:
Uzcērtam dēļu klēti,
Pieberam miežu, rudzu.
Lūdzu paziņojiet par ierašanos šeit
Jaņi 2010:
Līgojati, līgojati, nav vairs tālu Jāņu diena!
Kas tos Jāņus ielīgoja?
Mūsu pašu ciema ļaudis, tie tos Jāņus ielīgoja!!
Visi bija Jāņu bērni, kas Jānīti daudzināja…
Un vēl pats labākais…
Kas līgoja Jāņu nakti, līgos visu vasariņu.
Tātad citādāk nemaz nevar būt … saņemsim Jānīti Dievsētā
ziedu mēnēša (jūnija) 19. un 20. dienā
Jāņi nāk ar pilnu klēpi – zelta smilgām, sila ziediem, pļavu puķēm. Sabrauksim sestdien pa dienu – kopīgi lasīsim Jāņu zāles, pīsim vainagus, rotāsim un ielīgosim sētu.
Pļavās un mežos varēs atrast puķes un ozolus vainagu pīšanai un sētas pušķošanai. Ap plkst. 17iem sāksim aplīgot sētu, iesim rotaļās, ēdīsim sieru, dzersim alu, dziedāsim un dancosim. Dziedādami iesim uz Jāņu pļavu, kur sagaidīsim mijkrēsli, iededzot ugunskuru un pūdeli.
Braucot uz Dievsētu var klausīties un dziedāt līdzi ierakstam “Gadskārtu dziesmas. Dievsētas ļaudis”, lai iesildītu balsis. Paķer līdzi sieru, alu, vai citas uzkodas !
Jāņu māte sieru sēja deviņiem stūrīšiem
Šim stūrītis, tam stūrītis, Jānim siera viducītis.
(Citu gadu,ja ir daudz dažādu sieru, tad rīkojam sieru garšošanu, un salīdzinām receptes. Ja nav tik dažādi, tad vienkārši ēdam .)
***Tie, kas vēlas, ap plkst. 19iem var braukt aplīgot kaimiņus (netālo Tupešu sētu), bet citi līgotāji paliks priecāties Dievsētā visu nakti***
Gultu skaits Dievsētā ir ierobežots, tātad noteikti piesakies uz natksmājām (ņem līdzi gultas veļu/guļammaisus)
Vai arī, ņem līdzi telti (bet noteikti piesakies). Lai pieteiktos, un ar citiem jautājumiem, lūdzu sazinies ar Zintu Poni – 612-751-1679, zintapone@yahoo.com
Maksa: pieaugušiem $25 (tas ieskaita pārgulēšanu, vakara uzkodas, alu, brokastis), bērniem bez maksas.
Ziņas un fakti: Sējas dienas Dievsētā:
2010. g. siena (jūlija) m. 2.,3.,4. dienā
Nometne visiem gada gājumiem sākot no 18.g.v.
Parkstiskas nodarbības, gadskārtas, godi, rotaļas, pasakas, latviskās dzīves ziņa. Lejuplādēt paziņojuma PDF šeit.
Ūsiņi:
Ei, Ūsiņ, labais vīrs,
Jāj ar mani pieguļā;
Es guntiņas kūrejiņš,
Tu kumeļu ganitājs.
Šogad Ūsiņš nāk ar pilnu klēpi - jau zālīte, ziediņi un pat kokiem lapas ir klāt! Šaubu nav, ka vasara ir tepat ap stūri.
Brauksim uz Dievsētu saņemt Ūsiņu lapu m. (maija) 15.-16. dienā.
Pa dienu nostrādāsim talkā - būs ko darīt telpās un ārā pagalmā, darzā un mežā. Līdzi var ņemt dārza cimdus, grābekli, citus darba rīkus.
Sestdienas vakarā pulcēsimies ap ugunskuru un gatavosim vakariņas brīvā dabā. Dziedāsim, minēsim mīklas, parunāsim par ganu dienām.
Pieteikties var šeit.
Ziņas un fakti: TAUTAI. DIEVAM. TĒVZEMEI. Tādu sakārtojumu dievturības; mērķiem ir atstājis dievturības sākuma izveidotājs Ernests Brastiņš. Tādam tam arī būtu japaliek šodien, jo tikai dzīvā latvju tautā spēs tālāk dzīvot latviskā Dieva tēls.
Lielā diena
Nāc nākdama, Liela diena
Visi bērni tevi gaida.
Visi bērni tevi gaida,
Aiz vārtiem sasēduši.
Lielā diena, kad diena un nakts ir vienā garumā, ātri tuvojas. Atzīmēsim šo īpašo laiku Dievsētā sērsnu (marta) m. 20./21. dienā. Svētdienas rītā celsimies pirms rītausmas, lai paspētu muti nomazgāt strautiņā pirms doties kalnā sauli sagaidīt. Būs šūpošanās, gavilēšana, kaulēšanās ar olām.
Jautājumi? Klikšķiniet šeit.
Ziņas un fakti: LAIMĪGU 2010.GADU!
Tas nozīmē -- ikvienam to, ko sirds kāro,bet mums visiem -- ar gudru latvisku prātu un sirdi atkal sapostu Latvijas valsti!
Svinēsim Meteņus Dievsētā sveču (februāŗa) m. 13. dienā!
Laišanās ar ragaviņām, dažādas sacensības, spēles, dziedāšana, ēšana. . . Lai pieteiktos vai ar jautājumiem rakstiet šeit.
Ziemassvētki
Ai, bagāti, Ziemassvētki,
Dievsētā nogājuši,
Tekat jauni, tekat veci,
Velkat svētkus kalniņā!
Šogad Ziemassvētki ieradīsies Dievsētā vilku (decembŗa) mēneša 26. un 27. dienā (bet vairāki tālbraucēji jau ieradīsies piektdien, 25. dienā).
Ziemassvētki sabraukuši, pastaliņu plēsējiņi,
Trīs dieniņas, trīs naksniņas, ne miedziņa neredzēju.
Laidīsimies uz Dievsētu, zīlēsim laimes, vilksim bluķi, cirtīsim nelaimi, metīsim ugunskura dzirksteles debesīs, iesm rotaļās, nerrosim ķekatas, minēsim ziemas mīklas, skaitīsim pantiņus.
Sagaidīsim Ziemassvētkus ar visādiem gardumiem. Būs zirnīši, būs pupiņas, būs cūciņas šņukuriņš.
Lai pieteiktos (un ar citiem jautājumiem), rakstiet šeit.
Video:
Dievaines
Veļu upe pārplūdusi,
No krastiem izgājusi;
Tu paliki tai pusē,
Es paliku šai pusē.
Pieminēsim un pabūsim kopā ar šogad, pērngad un citus gadus aizsaulē aizgājušiem radiem, draugiem un citiem veļiem. . .
Dievaines
veļu (oktobŗa) m. 10. dienā
Vakarā veļu aicināšana ciemos, veļu mielasts, pārdomas, atmiņas, dziesmas.
Lai pieteiktos (un ar citiem jautājumiem), rakstiet šeit.
SASAUKSIMIES AR BALTU VIENĪBAS UGUNĪM !
1236. gada Rudens saulstāvjos Saules kaujā mūsu senči – baltu ciltis – vienotībā iznīcinoši sakāva Zobenbrāļu ordeni. Tā bija baltu cilšu vienības diena. Baltu vienotības apzināšanai un stiprināšanai katru gadu 22. septembrī Latvijā un Lietuvā ir kopīgi svētki– valsts atzīta Baltu vienības diena.
Apvienosimies arī tagad, pulcēsimies otrdien, 22. septembrī, pulksten 20 un aizdegsim baltu vienības ugunis!
Sasaukšanās būtība — doties uz mums, baltiem, nozīmīgām vēsturiskām vietām, iededzināt ugunis un tuvināt baltu zemes un tautas. Uguns nozīmē dzīvību. Kalnā iededzināta uguns ir zīme, ka esam un būsim. Uguns iededzināšana vienlaicīgi – ka esam un būsim kopā vienotībā.
Iedegsim to Eiropā pulksten 20 pēc Baltijā pieņemtā laika un uzturēsim vismaz līdz plkst. 21. Citās zemēs, ārpus Eiropas, iedegsim ugunis pēc joslas laika.
Atrodiet draugus, kuri iededzinātu uguni vēl kādā netālā kalnā, un sasaukšanās būs ne tikai simboliska, bet arī tieši uzskatāma.
Paziņojiet par savu dalību, norādot uguns aizdegšanas vietu, kalna adresi (atrašanās vietu), rīkotāju un ar ko un kā sazināties. Sūtiet šīs ziņas Muntim Aunam uz el. pasta adresi muntis.auns@inbox.lv. Tīmekļa iecirkņos http://www.aukuras.lt/ un http://folklora.info/ būs redzams, kur tiks kurtas vienības ugunis un kas to darīs.
Aicina biedrība „Latviešu un lietuviešu vienība“ Latvijā, Rīgā (tālr. +371 67 311 667).
„Latviešu un lietuviešu vienības“
priekšsēdis Oļģerts Tālivaldis Auns
Atvadoties no Gunāra Stumbra
Gunārs Stumbris piedzima 1927. gada sulu mēneša 10. dienā un nomira 2009. gada ziedu mēneša 26. dienā. Viņš gribēja, lai sēru ziņojumā raksta vienkārši:
Atnācu……aizgāju.
Bet ir daudz ko stāstīt par šo spilgto, krāsaino personību. Pie dzimšanas Laima Gunāra šūpulī ielika, gan dabas dāvanas, gan arī skaistu vietu un laikmetu kurā dzīvoja. Jaunā Latvijas valsts bija pilna cerību, un viņa vecākiem, Kārlim un Natālijai Stumbriem, sapņiem pilnas sirdis, spēkiem pilnas rokas, kad viņi uzcēla savu “pagaidu mājiņu”, Rīgas tuvumā – Bieriņos. Tēvs strādāja dzelzceļa virsvaldē kā grāmatvedis, māte dzīvoja mājās ar abiem dēliem, Gunāru un Aivaru. Puikas spēlējās skaidienā, sildījās rīta saulē, un dzīvoja bērnības sapņus.
Vecāki rūpējās par bērnu izglītību, vispirms Rīgas pilsētas 45. pamatskolā, vēlāk Rīgas 1. pilsētas ğimnāzijā, kuras gaisotnē zēni dzīvoja Latvijas un Eiropas garīgā, intelektuālā pasaulē.Tēvs, kā strēlnieks, bija piedalījies niknās Ziemsvētku kaujās, Nāves salā, un par piemiņu no tās visu mūžu kreisā sānā nēsāja neoperējamu lodi. No tēva abi zēni uz mūžu mantoja nelokāmu mīlestību uz brīvu Latviju, latviešu valodu un latviešu tautu.
Tēvs, Kārlis Stumbris gleznoja, bet vēlāk, ğimenes pienākumu dēļ gleznošanu uzdeva. Viņu interesēja arī dzeja un ar to viņš nodarbojās līdz sava garā mūža beigām. Šīs dārgās dzīves dāvanas no viņa tālāk mantoja abi dēli un visu mūžu viņš tās zēniem palīdzēja izkopt. No Natālijas vecākais dēls mantoja degsmi, spītu un neatlaidību. Šos laikmeta un ğimenes dzīves strāvojumus abi brāļi uzņēma sevī un tie bija noteicoši visā viņu dzīves ceļā. Tiem viņi palika uzticīgi, izstaigājot cauri otrajam pasaules karam krievu frontē, pārstaigājot Vāciju un atklājot Amēriku.
Amerikā Stumbru ğimene nonāca Minnesotas pavalstī. Gunārs studijas universitātē mākslā un matemātikā beidza 1955 g. Tās bija viņa dzīves dubult intereses. Viņš saistījās darbā Rosemount Aerodināmikas laboratorijā, ko vadīja Prof. John D. Ackerman, Minnesotas Universitātes aerodinamikas departamenta dibinātājs. Turpināja pētniecību šajā laukā NASA (National Aeronautics and Space Agency) Langley pilsētiņā, Virdžinijā, un Ames Research Laboratory, Mountain View, Kalifornijā.
Blakus maizes darbam, viņš turpināja izkopt savu talantu mākslā, par ko Linda Treija – pati atzīta māksliniece izteicās šādi:
“Es īsti neatceros kā mēs ar Gunāru iepazināmies, bet esmu pārliecināta, ka tas notika sarunās par mākslu. Gunāra dzīves kaislība bija glezniecība. Viņš nekad no tās neatteicās. Ejot cauri dzīvei – dīpīšu nometnēm, nokļūstot Amerikā, studējot matemātiku, strādajot par inženieri, Gunārs paralēli vienmēr skicēja, zīmēja un gleznoja, gleznoja, gleznoja.
Viņa pašmērķis, kā Gunārs izteicās, nebija skicēt, lai vēlāk veidotu kādu lielāku gleznu, bet gan iemūžināt redzēto, sajusto momentu. Viņš juta nepieciešamību ietvert dzīves mirkli papīra lapā.
Gunāra skicētajos uzmetumos ir jūtama Jēkaba Strazdiņa – viņa pirmā zīmēšanas skolotāja Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā, drošā zīmējuma līnija. Gleznās ir saskatāma Leo Svempa, kura studiju Gunārs apmeklēja 1942. gadā, košās un sulīgās krāsu attiecības. Triepienā pamanāma ir Fridriha Milta ietekme. Ar viņu un citiem nākošajiem trimdas māksliniekiem – Juri Soikānu, Arvīdu Droni, Ati Grundi, Gunārs sastapās Lībekas dīpīšu nometnē.
Kā māksliniekam Gunāram bija svarīga ne tikai gleznošana, bet arī viss sagatavošanas process – materiālu sameklēšana un piemērošana, īsto krāsu un audeklu izvēle, lakas, eļļas un virsrāmji, kurus visbiežāk viņš veidoja pats.
Viņa darbos – ainavās, klusajās dabās, aktos, zīmējumos kā arī viņa darinātajās lietās un mājā atklājas Gunāra pieķeršanās dabai un izpratne par dabisko. Viņš skaidri nošķīra virspusējo, tukšo no pārdomātā un izjustā mākslā. Ar savu tiešumu un godīgumu ne tikai pret mākslu, bet arī dzīvi, viņš pierādīja sevi kā spēcīgu latviskās glezniecības turpinātāju.
Gunārs mīlēja debesis un zemi, un arī mūs – dieva radībiņas, pa vidu.”Pētījumi aerodinamikā Gunāram bija interesanti un viņš publicēja vairākus pētniecības rezultātus. Bet, kad šis darbs pieprasīja vairāk un vairāk laika un enerğijas, tad bija jāizšķiras starp to un gleznošanu. Izvēle bija gleznošana un Gunārs pārcēlās uz lauku mājām Viskonsīnā. Šajos gados viņam notika vairākas izstādes, Milvokos, Palo Alto, San Francisko, Minneāpolē un beidzot arī viņa iemīļotajā Rīgā.
Tajā pašā laikā Gunārs iepazinās ar dievturu saimi, kas Viskonsīnas vidienē, meža vidū, cēla Dievsētu. Viņš iepazina un iemīlēja tautas dziesmas. Atrada domu biedrus un sirds draugus, kuri līdzsvaroja mākslas aizrautīgo vientulību.
Pa garo slimības laiku Gunāra draugi mēroja garus, garus ceļa gabalus, lai sērstu pie viņa, triektu jokus un dziedātu
“…šalc zaļais mežs, kur lakstīgalas dzied
un jaunība kā sapnis projām iiet.”
ar savu klātieni veldzēja Gunāra skuju ceļa gājienu.
Kā ik gadu Jāņu laikā, ziedēja vai visa pasaule. Smaržoja debesis un zeme. Atbrauca līgotāji ceļā uz Dievsētu. Pēc Jāņiem atbrauca Jāņu bērni ar vaiņagiem, pīrāgiem, alu un dziesmām.
Ziedu mēneša 28. dienā šie draugi nodeva Gunāra augumu Uguns mātei, līdzi dodot ceļa maizi, medus podiņu un daudz citus šīs zemes dārgumus. Sienu mēneša 19. dienā Latvju dievturu sadraudze nodeva Gunāra Stumbra veli Veļu mātes gādībā.
Nobrieduši ziemas rudzi virmoja vasaras saulē. Pagalmā skanēja čalas, nobira smiekli, šķindēja trauki. Cauri pagalmā sanākušo draugu, kaimiņu un ğimeņu pulkam vijās tāla, klusa stabule…”apraug manu mūža māju…”
Dievtuŗu daudzinājums
Hamiltonas Dziesmu svētku ieskaņā
Convention Center – Albion Room
“LATVISKAS LATVIJAS LABAD”
ceturtdien, 2.jūlijā, 11:00 no rīta
Vīkšēja: Kļaviņu Ilze
Dieva daudzinājums: Maruta Voitkus-Lūkina
Dižruna: Spuŗu Rikards
Mūzikāli priekšnesumi
Jānīts jāja gad’ apkārti,
Atjāj Jāņu vakariņu.
Norīb zeme atjājot,
Noskan pieši nolecot.
Svinēsim Jāņus Dievsētā
2009.g. ziedu mēneša (jūnija) 20. un 21. dienā
Dievsēta gaida līgotājus! Sabrauksim sestdien pa dienu – kopīgi pīsim vainagus, lasīsim Jāņu zāles, rotāsim sētu, ielīgosim. Pļavās un mežos varēs atrast puķes un ozolus vainagu pīšanai un sētas pušķošanai. Pievakarē (ap 19iem) sāksim aplīgot sētu, iesim rotaļās, ēdīsim sieru, dzersim alu, iedegsim ugunskuru un pūdeli, dziedāsim un dancosim. Mājās jau iepriekš klausieties ierakstu „Gadskārtu dziesmas. Dievsētas ļaudis”, lai būtu dažas Jāņu dziesmas svaigā atmiņā. Brauciet arī ar citām sev zināmām vai jaunām līgo dziesmām. Vediet līdzi sieru un alu vai citas uzkodas!
Jāņu māte sieru sēja deviņiem stūrīšiem:
Šim stūrītis, tam stūrītis, Jānim siera viducītis.
Tie, kas vēlas, var Jāņus ielīgot Dievsētā un vakarā doties uz netālo Tupešu sētu, bet citi līgotāji paliks priecāties Dievsētā visu nakti. Svētdienas rītā gaidīsim visus atkal Dievsētā uz brokastīm/pusdienām.
Gultu skaits Dievsētā ir ierobežots, tātad noteikti piesakieties uz naktsmājām (ņemiet līdzi gultas veļu/guļammaisus). Lūdzu ņemiet līdzi teltis, bet arī teltīs gulētājiem jāpiesakās. Lai pieteiktos (un ar citiem jautājumiem), lūdzu sazināties ar Zintu Poni – 612-751-1679, zintapone@yahoo.com.
Īsa, īsa Jāņu nakte
Pār visām naksniņām:
Te satumsa, te izausa
Pie Jānīša uguntiņas.
Natksmājas Dievsētā:
Pieaugušiem $15 (teltī $10), bērniem 6-13 g.v. $5.
Ēdienreize: Pieaugušiem $5, bērniem 6-13 g.v. $2.
Bērniem 0-5 g.v. viss par brīvu.
Ūsiņu svinēšana un talka Dievsētā
lapu mēneša (maija) 9. un 10. dienā
Pa kalniņu Ūsiņš jāja
ar akmeņa kumeliņu;
Tas atnesa kokiem lapas,
zemei zaļu āboliņu.
Dievsētā nu jau kļuvusi par parašu, ka kopā ar Ūsiņiem rīkojam talku. Brauciet lūdzu visi palīgā sapost Dievsētu un palīdzēt pie ēku labošanas darbiņiem. Sabrauksim jau piektdienas vakarā vai sestdien pa dienu, lai varētu sagatavot ēkas un pagalmu vasarai.
Pa dienu pastrādājuši, sestdienas vakarā būs jauki pasēdēt pie ugunskura. Zirgu mums nebūs, un pieguļā nejāsim, bet ēdīsim uz ugunskura cepto olu kulteni un desas, pļāpāsim, dziedāsim.
Lai pieteiktos, un ar citiem jautājumiem rakstiet šeit.
Nāc,Ūsiņ, nāc, Ūsiņ,
Sen mēs tevi gaidījām:
Zirgi gaida zaļas zāles,
Puiši jauku dziedāšanu.
Lieldienas Rīgā
Šodien (sērsnu mēn. 21. d.) Rīgā svinējām Lielo dienu. Folkloras biedrība rīkoja apmēram tādā pašā garā kā pagājušo gadu:
6os no rīta Rīgas folkloras kopas un daži citi drosmīgi rīdzinieki pulcējās Arkādijas parkā. Sanāca mazāk cilvēku nekā pagājušo gadu, bet tomēr daudz, ņemot vērā, ka tas bija 6os no rīta. Vispār liekas, ka neviens agrāk nav uztvēris celšanos pirms saullēkta un burtiskas saules sagaidīšanu par nopietnu lietu. Kad pagājušo gadu to darījām, tad visi bija pārsteigti, ka es tiešām cēlos pussešos no rīta un modināju pārējos. Bet galvenais, ka visi arī piecēlās un izgāja ārā nomazgāt mutes un sagaidīt sauli! To viņi nekad agrāk nebija darījuši, bet man tā likās kā pašsaprotama lieta.
Šogad Arkādijas parkā sagaidījām sauli – drīzāk gaismu, jo bija apmācies – kalnā, liepu aplī, pretī Torņakalna vilcienu stacijai. Pēc saules sagaidīšanas nokāpām lejā pa kalnu nomazgāt mutes Mārupītē. Tad atpakaļ kalnā dzīt putnus un šūpoties. Šūpoles tajā pat rītā pakāra kokā netālu no saules sagaidīšanas vietas. Starp “epizodēm” pūta taures un dūdas, lai viss parks skanētu. Pēc šūpošanās uzsāka dančus. Kad mums kājas bija nosalušas un gatavojāmies iet mājās, tad ieradās ripu dzinēji, kaujas gatavībā. Pagājušo gadu šķietami spontāni izveidojās ripu dzinēju komandas, bet uz šo gadu vīri jau bija uztaisījuši savām komandām kreklus, izstrādājuši spēles likumus, un pa riktīgam sita ripu ar nūjām pa sniegu. Līdzīgi kā hokejā. Neiztrūka arī vīrišķīga grūstīšanās, lamāšanās un tīša vai netīša goda aizskāršana, kā pienākas jebkuŗā labā “kontakta sportā”.
Nu Saviešiem pietika svaigā gaisa, un mēs pulcējāmies pie manis dzīvoklī. Ēdām olas, dzērām tēju un kafiju un domājām, ko dziedāt nākamajā dienas posmā. 12os bijām Bastejkalna pakājē, kur bija uzstādītas lielās šūpoles. Bija jau sācis mazliet līt/snigt, un publikas tur bija ļoti maz. Tas ir likumsakarīgi, jo šis pasākums, kā daudzi citi, bija ārkārtīgi vāji izsludināts. Bastejkalnā notika tikai šūpošanās un dziedāšana/spēlēšana. Katra folkoras kopa sakāpa šūpolēs un tad to apdziedāja citas kopas. Un jā, no katras kopas bija tikai apmēram tik cilvēku, cik var reizē sakāpt vienās lielās šūpolēs. Tādā ziņā bija omulīgi!
Lieldienas ir nosvinētas, un pie tam vairāk vai mazāk īstajā dienā. Tagad pēcpusdienā beidzot spīd saule, bet temperatūra nav cēlusies vairāk par pāris grādiem virs nulles (C).
Amanda
Ziņas un fakti (2008.g. decembrī): Dievsētas Saimes ēkai sala mēnesī (novembrī) meistari uzlika jaunu jumtu.Meteņu svinēšana 2009. gada sveču mēnesī
Metens brauca pār kalniņu, saules grožu rociņā.
Šogad Meteni sagaidījām un pavadījām ar lielu prieku, kā tas arī nākas, jo Meteņi jāsvin ar jautrību, dziedāšanu, dancošanu, spēlēm un sacensībām, savstarpēju lielīšanos, jokiem, un lielu ēšanu.
Visi braucām tālu ceļu no savām mājām, lai sanāktu Dievsētā. Ar ragaviņām šogad gan nesanāca tik tālu aizbraukt, jo atkusnis bija trāpījies tieši nedēļā pirms Meteņiem. Laikam lini šogad mums būs mazliet īsāki….Bet par spīti zemes pleķīšiem, laidāmies, cik varējām!
Sacentāmies ar bumbu mešanu hokeja vārtos, arī ar mīklu minēšanu. Netrūka dziedāšanas, un arī uzdejojām kādu rotaļu.
Meteņa vakarā mielojāmies ar grūdeni (grūbu, kartupeļu un cūkgaļas putru), ar pirmo reizi gatavoto Meteņa plāceni, cūkas ausīm, pīrāgiem, alu un saldiem plāceņiem. Pēc mielasta sekoja kārtīga izsmiešanās!
Nākamā rītā ēdām sviestā ceptas pankūkas, kā bijām lasījuši vienā stāstījumā par Meteņa svinēšanu.
Ej, projām, Metenīti, ar to miežu plācenīti. Es gaidīšu Lieldieniņas, ar raibām oliņām!
Uz redzēšanos Lieldienās!
Ē, Metenīti! Ē, Metenīti!
Svinēsim Meteņus Dievsētā sveču (februāŗa) m. 14. dienā.
Dievsētā Meteņos galvenā nodarbība ir vizināšanās ar ragaviņām, tātad ņemiet līdzi ragaviņas un siltas drēbes. Būs arī dažādas spēles telpās. Meteņos notiek sacensības – kam asāks prāts, kuŗam gaŗāka bārda, kam lielāks auto, kuŗš tālāk aizbrauc ar ragaviņām.
Lai pieteiktos vai ar jautājumiem rakstiet šeit.
Ziņas un fakti (2008.g. decembrī): LDS šogad uzdāvināja katrai latviešu skolai ASV tvartu “Gadskārtu dziesmas. Dievsētas ļaudis”
Mārtiņi 2008. g.:
Kas tur rībināja gar istabiņu? Lācis, lāča dīdītājs, kaķītis.
Kas dancoja ar saimenieci? Gaŗā sieva, bitīte, zirgs, varžu pāris.
Kas bija tā apmaskoti, ka ne pazīt? Suns, velns, pūce.
Kādi ķekatu bērni bija ārā nosaluši? Ganu meita, ezis, čigāniete.
Šī gada bildes no Mārtiņiem Stumbŗu mājās var redzēt šeit.
Šeit ir apraksts par Mārtiņu tradīcijām.
Ziņas un fakti (2008.g. oktobrī): Dievsētas saimes ēkai vajadzīgs jauns jumts! Vecais jumts nokalpojis savu mūžu. Lūdzu ziedojiet jaunajam jumtam, rakstot šeit.
Gatavojiet maskas, auniet kājas, brauciet uz Stumbru sētu (pie Stīvenspointas Viskonsīnā) sala mēneša 8. dienā svinēt Mārtiņus.
Mārtiņus Dievsētas ļaudīm ir iegājies atzīmēt Stumbru siltajās, mīlīgajās mājās. Mājinieki visu dienu gatavo kaut ko ļoti smaržīgu un garšīgu. Budeļi, katri braukuši no savām mājām, ierodas pievakarē ap tumsu. Vispirms gar logiem un durvīm grabināmies, pēc tam lustīgi sadancojam istabā. Vakara gaita ir ļoti mierīga un omulīga – citreiz ar spēlēm, spoku stāstiem, citreiz ar ugunskuru un spocīgām nakts pastaigām.
Lai pieteiktos vai ar jautājumiem rakstiet šeit.
Lūdzu iesūtiet savas domas, komentārus, rakstus par Dievsētu, bildes, filmiņas, pat mākslu, kas tapusi ariedvesmu no piedzīvojumiem Dievsētā! Ievietosim tos Dievsētas mājas lapā! Palīdziet veidot Dievsētas mājas lapu par dzīvu projektu! Lūdzu rakstīt šeit.
Ziņas un fakti: 2007. g. silu (septembŗa) mēn. 2. dienā Spuŗu Richardu ieveda Latvju dievturu sadraudzes vadoņa amatā. Bildes no ievešanas atrodamas šeit; video, šeit. Raksts par dievturību atrodams šeit.
Ziņas un fakti: 2006. gada oktobrī atklāja pieminekli Ernestam Brastiņam (dievturības dibinātājs) Kronvalda parkā Rīgā. Sīkākaiinformācijai par Brasiņu un dievturību šeit.