Jānīts jāja gad’ apkārti,
Atjāj Jāņu vakariņu.
Norīb zeme atjājot,
Noskan pieši nolecot.

Svinēsim Jāņus Dievsētā

2009.g. ziedu mēneša (jūnija) 20. un 21. dienā

Dievsēta gaida līgotājus! Sabrauksim sestdien pa dienu – kopīgi pīsim vainagus, lasīsim Jāņu zāles, rotāsim sētu, ielīgosim. Pļavās un mežos varēs atrast puķes un ozolus vainagu pīšanai un sētas pušķošanai. Pievakarē (ap 19iem) sāksim aplīgot sētu, iesim rotaļās, ēdīsim sieru, dzersim alu, iedegsim ugunskuru un pūdeli, dziedāsim un dancosim. Mājās jau iepriekš klausieties ierakstu „Gadskārtu dziesmas. Dievsētas ļaudis”, lai būtu dažas Jāņu dziesmas svaigā atmiņā. Brauciet arī ar citām sev zināmām vai jaunām līgo dziesmām. Vediet līdzi sieru un alu vai citas uzkodas!

Jāņu māte sieru sēja deviņiem stūrīšiem:
Šim stūrītis, tam stūrītis, Jānim siera viducītis.

Tie, kas vēlas, var Jāņus ielīgot Dievsētā un vakarā doties uz netālo Tupešu sētu, bet citi līgotāji paliks priecāties Dievsētā visu nakti. Svētdienas rītā gaidīsim visus atkal Dievsētā uz brokastīm/pusdienām.

Gultu skaits Dievsētā ir ierobežots, tātad noteikti piesakieties uz naktsmājām (ņemiet līdzi gultas veļu/guļammaisus). Lūdzu ņemiet līdzi teltis, bet arī teltīs gulētājiem jāpiesakās. Lai pieteiktos (un ar citiem jautājumiem), lūdzu sazināties ar Zintu Poni – 612-751-1679, zintapone@yahoo.com.

Īsa, īsa Jāņu nakte
Pār visām naksniņām:
Te satumsa, te izausa
Pie Jānīša uguntiņas.

Natksmājas Dievsētā:

Pieaugušiem $15 (teltī $10), bērniem 6-13 g.v. $5.

Ēdienreize: Pieaugušiem $5, bērniem 6-13 g.v. $2.

Bērniem 0-5 g.v. viss par brīvu.

Ūsiņu svinēšana un talka Dievsētā
lapu mēneša (maija) 9. un 10. dienā

Pa kalniņu Ūsiņš jāja
ar akmeņa kumeliņu;
Tas atnesa kokiem lapas,
zemei zaļu āboliņu.

Dievsētā nu jau kļuvusi par parašu, ka kopā ar Ūsiņiem rīkojam talku.  Brauciet lūdzu visi palīgā sapost Dievsētu un palīdzēt pie ēku labošanas darbiņiem.  Sabrauksim jau piektdienas vakarā vai sestdien pa dienu, lai varētu sagatavot ēkas un pagalmu vasarai.

Pa dienu pastrādājuši, sestdienas vakarā būs jauki pasēdēt pie ugunskura.  Zirgu mums nebūs, un pieguļā nejāsim, bet ēdīsim uz ugunskura cepto olu kulteni un desas, pļāpāsim, dziedāsim.

Lai pieteiktos, un ar citiem jautājumiem rakstiet šeit.

Nāc,Ūsiņ, nāc, Ūsiņ,
Sen mēs tevi gaidījām:
Zirgi gaida zaļas zāles,
Puiši jauku dziedāšanu.

Lieldienas Rīgā

Šodien (sērsnu mēn. 21. d.) Rīgā svinējām Lielo dienu. Folkloras biedrība rīkoja apmēram tādā pašā garā kā pagājušo gadu:

6os no rīta Rīgas folkloras kopas un daži citi drosmīgi rīdzinieki pulcējās Arkādijas parkā. Sanāca mazāk cilvēku nekā pagājušo gadu, bet tomēr daudz, ņemot vērā, ka tas bija 6os no rīta. Vispār liekas, ka neviens agrāk nav uztvēris celšanos pirms saullēkta un burtiskas saules sagaidīšanu par nopietnu lietu. Kad pagājušo gadu to darījām, tad visi bija pārsteigti, ka es tiešām cēlos pussešos no rīta un modināju pārējos. Bet galvenais, ka visi arī piecēlās un izgāja ārā nomazgāt mutes un sagaidīt sauli! To viņi nekad agrāk nebija darījuši, bet man tā likās kā pašsaprotama lieta.

Šogad Arkādijas parkā sagaidījām sauli – drīzāk gaismu, jo bija apmācies – kalnā, liepu aplī, pretī Torņakalna vilcienu stacijai. Pēc saules sagaidīšanas nokāpām lejā pa kalnu nomazgāt mutes Mārupītē. Tad atpakaļ kalnā dzīt putnus un šūpoties. Šūpoles tajā pat rītā pakāra kokā netālu no saules sagaidīšanas vietas. Starp “epizodēm” pūta taures un dūdas, lai viss parks skanētu. Pēc šūpošanās uzsāka dančus. Kad mums kājas bija nosalušas un gatavojāmies iet mājās, tad ieradās ripu dzinēji, kaujas gatavībā. Pagājušo gadu šķietami spontāni izveidojās ripu dzinēju komandas, bet uz šo gadu vīri jau bija uztaisījuši savām komandām kreklus, izstrādājuši spēles likumus, un pa riktīgam sita ripu ar nūjām pa sniegu. Līdzīgi kā hokejā. Neiztrūka arī vīrišķīga grūstīšanās, lamāšanās un tīša vai netīša goda aizskāršana, kā pienākas jebkuŗā labā “kontakta sportā”.

Nu Saviešiem pietika svaigā gaisa, un mēs pulcējāmies pie manis dzīvoklī. Ēdām olas, dzērām tēju un kafiju un domājām, ko dziedāt nākamajā dienas posmā. 12os bijām Bastejkalna pakājē, kur bija uzstādītas lielās šūpoles. Bija jau sācis mazliet līt/snigt, un publikas tur bija ļoti maz. Tas ir likumsakarīgi, jo šis pasākums, kā daudzi citi, bija ārkārtīgi vāji izsludināts. Bastejkalnā notika tikai šūpošanās un dziedāšana/spēlēšana. Katra folkoras kopa sakāpa šūpolēs un tad to apdziedāja citas kopas. Un jā, no katras kopas bija tikai apmēram tik cilvēku, cik var reizē sakāpt vienās lielās šūpolēs. Tādā ziņā bija omulīgi!

Lieldienas ir nosvinētas, un pie tam vairāk vai mazāk īstajā dienā. Tagad pēcpusdienā beidzot spīd saule, bet temperatūra nav cēlusies vairāk par pāris grādiem virs nulles (C).

Amanda

Meteņu svinēšana 2009. gada sveču mēnesī

Metens brauca pār kalniņu, saules grožu rociņā.

Šogad Meteni sagaidījām un pavadījām ar lielu prieku, kā tas arī nākas, jo Meteņi jāsvin ar jautrību, dziedāšanu, dancošanu, spēlēm un sacensībām, savstarpēju lielīšanos, jokiem, un lielu ēšanu.

Visi braucām tālu ceļu no savām mājām, lai sanāktu Dievsētā. Ar ragaviņām šogad gan nesanāca tik tālu aizbraukt, jo atkusnis bija trāpījies tieši nedēļā pirms Meteņiem. Laikam lini šogad mums būs mazliet īsāki….Bet par spīti zemes pleķīšiem, laidāmies, cik varējām!

Sacentāmies ar bumbu mešanu hokeja vārtos, arī ar mīklu minēšanu. Netrūka dziedāšanas, un arī uzdejojām kādu rotaļu.

Meteņa vakarā mielojāmies ar grūdeni (grūbu, kartupeļu un cūkgaļas putru), ar pirmo reizi gatavoto Meteņa plāceni, cūkas ausīm, pīrāgiem, alu un saldiem plāceņiem. Pēc mielasta sekoja kārtīga izsmiešanās!

Nākamā rītā ēdām sviestā ceptas pankūkas, kā bijām lasījuši vienā stāstījumā par Meteņa svinēšanu.

Ej, projām, Metenīti, ar to miežu plācenīti. Es gaidīšu Lieldieniņas, ar raibām oliņām!

Uz redzēšanos Lieldienās!

Ē, Metenīti! Ē, Metenīti!

Svinēsim Meteņus Dievsētā sveču (februāŗa) m. 14. dienā.

Dievsētā Meteņos galvenā nodarbība ir vizināšanās ar ragaviņām, tātad ņemiet līdzi ragaviņas un siltas drēbes. Būs arī dažādas spēles telpās. Meteņos notiek sacensības – kam asāks prāts, kuŗam gaŗāka bārda, kam lielāks auto, kuŗš tālāk aizbrauc ar ragaviņām.

Lai pieteiktos vai ar jautājumiem rakstiet šeit.

Ziņas un fakti (2008.g. decembrī): LDS šogad uzdāvināja katrai latviešu skolai ASV tvartu “Gadskārtu dziesmas. Dievsētas ļaudis”

Mārtiņi 2008. g.:

Kas tur rībināja gar istabiņu? Lācis, lāča dīdītājs, kaķītis.

Kas dancoja ar saimenieci? Gaŗā sieva, bitīte, zirgs, varžu pāris.

Kas bija tā apmaskoti, ka ne pazīt? Suns, velns, pūce.

Kādi ķekatu bērni bija ārā nosaluši? Ganu meita, ezis, čigāniete.

Šī gada bildes no Mārtiņiem Stumbŗu mājās var redzēt šeit.

Šeit ir apraksts par Mārtiņu tradīcijām.

Ziņas un fakti (2008.g. oktobrī): Dievsētas saimes ēkai vajadzīgs jauns jumts! Vecais jumts nokalpojis savu mūžu. Lūdzu ziedojiet jaunajam jumtam, rakstot šeit.

Gatavojiet maskas, auniet kājas, brauciet uz Stumbru sētu (pie Stīvenspointas Viskonsīnā) sala mēneša 8. dienā svinēt Mārtiņus.

Mārtiņus Dievsētas ļaudīm ir iegājies atzīmēt Stumbru siltajās, mīlīgajās mājās.  Mājinieki visu dienu gatavo kaut ko ļoti smaržīgu un garšīgu.  Budeļi, katri braukuši no savām mājām, ierodas pievakarē ap tumsu.  Vispirms gar logiem un durvīm grabināmies, pēc tam lustīgi sadancojam istabā.  Vakara gaita ir ļoti mierīga un omulīga – citreiz ar spēlēm, spoku stāstiem, citreiz ar ugunskuru un spocīgām nakts pastaigām.

Lai pieteiktos vai ar jautājumiem rakstiet šeit.

Lūdzu iesūtiet savas domas, komentārus, rakstus par Dievsētu, bildes, filmiņas, pat mākslu, kas tapusi ariedvesmu no piedzīvojumiem Dievsētā! Ievietosim tos Dievsētas mājas lapā! Palīdziet veidot Dievsētas mājas lapu par dzīvu projektu! Lūdzu rakstīt šeit.

Ziņas un fakti: 2007. g. silu (septembŗa) mēn. 2. dienā Spuŗu Richardu ieveda Latvju dievturu sadraudzes vadoņa amatā. Bildes no ievešanas atrodamas šeit; video, šeit. Raksts par dievturību atrodams šeit.

Ziņas un fakti: 2006. gada oktobrī atklāja pieminekli Ernestam Brastiņam (dievturības dibinātājs) Kronvalda parkā Rīgā. Sīkākaiinformācijai par Brasiņu un dievturību šeit.